Projektu konkurss „Atbalsts kompetenču pieejas ieviešanai skolā”

Rīgas 86.vidusskolas projekts “Vērtēšana – atbalstīt vai novērtēt?”

2020./2021.mācību gadā jau trešo gadu pēc kārtas Rīgas 86.vidusskola ir saņēmusi Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskā centra atbalstu projekta „Izglītība izaugsmei 2021” aktivitātē „Atbalsts kompetenču pieejas ieviešanai skolā”. Arī šogad projektā piedalās Rīgas 86.vidusskolas un Jankas Kupalas Rīgas Baltkrievu pamatskolas pedagogu kolektīvs.

Projekta mērķis: pilnveidot skolas vērtēšanas sistēmu, uzsākot pilnveidotā mācību satura īstenošanu 1., 4., 7., un 10. klasēs, un ikdienas mācību procesā īstenot vērtēšanu skolēnu mācīšanās atbalstam.

Projekta sasniedzamie rezultāti:

• tiks pilnveidota skolas vērtēšanas sistēma atbilstoši pilnveidotajam mācību saturam;
• pedagogi zinās, kas ir formatīvā un summatīvā vērtēšana, ar ko formatīvā vērtēšana atšķiras no summatīvās, pratīs īstenot vērtēšanu skolēnu mācīšanās atbalstam.
• pedagogi pratīs veidot snieguma līmeņu aprakstus (rubrikas).
• Skolēni un vecāki zinās un izpratīs skolas vērtēšanas kārtību.
• Pedagogi dalīsies pieredzē par summatīvās un formatīvās vērtēšanas īstenošanu ikdienas mācību procesā skolas metodiskajā konferencē.

Pirmā projekta aktivitāte – profesionālās pilnveides kursi “Formatīvā un summatīvā vērtēšana, uzsākot pilnveidotā mācību satura īstenošanu” – notika 2020.gada decembrī, kur pedagogi pilnveidoja zināšanas par formatīvo un summatīvo vērtēšanu, veidoja izpratni, ar ko formatīvā vērtēšana atšķiras no summatīvās. Kursos piedalījās 45 pedagogi no Rīgas 86.vidusskolas un 12 pedagogi no Jankas Kupalas Rīgas Baltkrievu pamatskolas.

Lektors, Skola 2030 vecākais eksperts Mihails Basmanovs iepazīstināja ar normatīvajiem aktiem par vērtēšanu. Nodarbību laikā pedagogi pilnveidoja izpratni par vērtēšanas veidiem skolēnu snieguma uzlabošanai mācību procesā, kā arī izvērtēja formatīvās un summatīvās vērtēšanas nozīmi mācību procesā. Arī pedagogiem bija iespēja diskutēt par jautājumu, kas ir vērtēšana un kas ir vērtējums, kā arī raksturot summatīvo un formatīvo vērtēšanu. Lektors arī iepazīstināja ar attīstošas atgriezeniskās saites organizēšanas veidiem. Pedagogi grupās analizēja snieguma līmeņu aprakstus un tos pilnveidoja, kā arī dalījās pieredzē par skolēna sniegumu vērtējumu.

Pedagogu atziņas pēc kursiem:

• Ļoti patika praktiskie piemēri, kopīgi pavadītais laiks iedvesmoja darbam.
• Ļoti patika konkrētie piemēri ar pamatojumu.
• Beidzot salikām pa plauktiņiem, kas ir summatīvā un formatīvā vērtēšana.
• Guvu pārliecību, ka es pareizi izmantoju savā darbā summatīvo un formatīvo vērtēšanu, bija ļoti vērtīgi uzzināt citu kolēģu pieredzi.
• Saprotu formatīvās vērtēšanas jēgu un būtību, kādas priekšrocības tā sniedz gan skolotājam, gan skolēniem.
• Visvērtīgākais bija saņemt padomu, uzdot jautājumu un uzreiz saņemt atbildi.
• Domāju, ka sapratu, ko nozīmē formatīvā un summatīvā vērtēšana.
• Turpmāk darbā noteikti biežāk piefiksēšu, vai bērniem pietiek atgriezeniskās saites.
• Vairāk nav jucekļa, viss ir skaidrs un precīzs.
• Piedāvāt skolēniem biežāk uzdevumus (formatīvā vērt.), lai kopā noskaidrotu, cik tālu esam un kas vēl nav skaidrs.

Pedagogu aptauja parādīja, ka šo programmu augsti novērtēja 90% aptaujāto.

1.att. Nodarbību vada Mihails Basmanovs.

2.att. Diskusija par vērtēšanu un vērtējumu.

3.att. Pedagogi dalās pieredzē par vērtēšanu stundās.

Otrā projekta aktivitāte – profesionālās pilnveides kursi “Kā izveidot snieguma līmeņu aprakstus (rubrikas)” – notika 2021.gada februārī, kur pedagogi diskutēja par problēmsituācijām vērtēšanas procesā, uzzināja, kā izmantot snieguma līmeņu aprakstus daudzveidīgās mācību situācijās, veidoja snieguma līmeņu aprakstu vienai prasmei/kompleksam uzdevumam, kā arī novērtēja un uzlaboja snieguma līmeņu aprakstu atbilstoši dotajiem kritērijiem. Kursos piedalījās 31 pedagogs no Rīgas 86.vidusskolas un 6 pedagogi no Jankas Kupalas Rīgas Baltkrievu pamatskolas.

Lektore Inga Narmonte atgādināja par normatīvajiem aktiem par vērtēšanu, īpaši pievēršot uzmanību snieguma līmeņa aprakstu izmantošanai gan formatīvajai, gan summatīvajai vērtēšanai. Nodarbību laikā pedagogi uzzināja par snieguma līmeņa aprakstu veidošanas nosacījumiem, praktiski darbojās, grupās veidojot snieguma līmeņu aprakstu. Lektore iepazīstināja ar iespējamajām problēmām un sniedza ieteikumus, kā novērst šīs problēmas. Otrajā nodarbībā pedagogi dalījās pieredzē un prezentēja izveidoto snieguma līmeņa aprakstu vienai prasmei, kā arī novērtēja kolēģu darbu un kopā to pilnveidoja.

Pēc pedagogu aptaujas var secināt, ka visnoderīgākais šajos kursos bija:

• Informācija par SLA veidošanas principiem.
• Teorētiskā informācija par vērtēšanas kritērijiem un snieguma līmeņiem, to atšķirību.
• Piemēri un ieteikumi.
• Saprotu kritēriju un SLA atšķirību.
• Kā un kāpēc SLA ir nepieciešami mācību procesā.
• Praktiskie piemēri, padomi par SLA veidošanu un izmantošanu. Kā arī padomi, kā SLA var veidot kopā ar skolēniem.
• SLA "dzīvesgājums": plānošana/novērtēšana/ uzraudzīšana.
• Konkrēti piemēri no skolas prakses.
• Sadarbība ar kolēģiem.

Pedagogu aptauja parādīja, ka šo programmu augsti novērtēja 92% aptaujāto.

4.att. Lektore Inga Narmonta aicina diskutēt par vērtēšanas kritērijiem.

5.att. Lektore Inga Narmonte vada nodarbību.

6.att. Pedagogi dalās pieredzē par vērtēšanu stundās.

Informāciju sagatavoja projekta koordinatore

Rīgas 86.vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā

Jekaterina Ļežaņina